Rīgas stacijā nedarbojas bremzēšanas sistēma

Palielināt attēlu

Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā ir automātiskā ārkārtas bremzēšanas sistēma, ja vilcieni šķērso pārmijas pie sarkanā kustību aizliedzošā signāla, taču tā nekad nav darbojusies. To šodien tiesā atzina stacijas dežurants Aleksandrs Nazarenko, kurš pērn 2.februārī sagatavoja ceļu uz tehnisko parku vilcienam Maskava-Rīga, kas pēc brīža sadūrās ar vilcienu Lielvārde-Rīga.

Viņš norādīja, ka lielās dzelzceļa stacijās, kāda ir arī Rīgas stacija, automātiskajai ārkārtas bremzēšanas sistēmai darboties ir ļoti sarežģīti vai pat neiespējami.

Vienlaikus Nazarenko uzskata, ka Rīgas stacijā uzstādītās sistēmas ir modernas un laikam atbilstošas.

Nazarenko stāstīja, ka 2.februārī sagatavojis ceļu vilcienam Maskava -Rīga uz tehnisko parku un atļāvis vilcienam kustību. Jau pēc kustības atļaušanas blakus esošajā monitorā pamanījis tuvojošos elektrovilcienu Lielvārde-Rīga, tomēr nekāda bīstamība neesot bijusi.

Redzot monitorā, ka elektrovilciens turpina kustību, Nazarenko mēģinājis ar to sazināties, taču nesekmīgi, jo rācijā neviens nav atbildējis.

"Bija momenti, kad nesapratu, vai elektrovilciens ir šķērsojis kontroles pārmijas," atzina stacijas dispečers, piebilstot, ka sistēmā esot iespējams arī kļūdas, ja "saslēdzas sliežu elektroķēde".

Tomēr viņš nav ticējis, ka elektrovilciens šķērsojis semaforu pie sarkanā aizliedzošā signāla. Nazarenko skaidroja, ka sistēma neļauj vienlaikus sagatavot ceļu un semaforus diviem pretimbraucošiem vilcieniem.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma sazināties ar Lielvārdes vilcienu, dispečers pa rāciju izsaucis Maskavas vilcienu. Tiesā atklājās, ka ar Maskavas vilcienu viņš sazinājies jau brīdī, kad notika sadursme un dīzeļvilciena mašīnists bija iedarbinājis ārkārtas bremzēšanas sistēmu.

Jau ziņots, ka traģiskās elektrovilciena katastrofas izraisīšanā apsūdzētais mašīnists Sergejs Ribačoks tiesā sevi par vainīgu neatzina. Viņš neatzina arī pieteiktās civilprasības par vairāk nekā 230 000 latu.

Apsūdzība Ribačokam uzrādīta pēc Krimināllikuma 257.panta 2.daļas par dzelzceļa katastrofas izraisīšanu. Apsūdzēto var sodīt ar brīvības atņemšanu no trim līdz 15 gadiem. Ribačokam kā drošības līdzeklis piemērota uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.

Pagājušā gada 2.februārī netālu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sadūrās elektrovilciens Lielvārde-Rīga un vilciens Maskava-Rīga, kas tukšs devās uz depo. Vilcienu sadursmē gāja bojā četri cilvēki, bet vēl 29 personas cieta.

Pēc katastrofas gan toreizējais "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Andris Zorgevics, gan toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) apgalvoja, ka notikušajā vainojams vilciena mašīnists. Tobrīd Ribačoku ugunsdzēsēji vēl grieza ārā no vilciena vraka.